Telakaṭāhagāthā

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

1.

Laṃkissaro jayatu vāraṇarājagāmī

Bhogindabhoga rucirāyata pīṇa bāhu,

Sādhupacāranirato guṇasannivāso

Dhamme ṭhito vīgatakodhamadāvalepo;

2.

Yo sabbalokamahito karuṇādhivāso

Mokkhākaro ravikulambara puṇṇa cando,

Ñeyyodadhiṃ suvipulaṃ sakalaṃ vibuddho

Lokuttamaṃ namatha taṃ sirasā munindaṃ;

3.

Sopānamālamamalaṃ tidasālayassa

Saṃsāra sāgarasamuttaraṇāya setuṃ,

Sabbāgatībhaya vivajjita khema maggaṃ

Dhammaṃ namassatha sadā muninā paṇītaṃ;

4.

Deyyaṃ tadappamapi yattha pasanna cittā

Datvā narā phalamuḷārataraṃ labhante,

Taṃ sabbadā dasabalenapi suppasatthaṃ

Saṅghaṃ namassatha sadāmitapuññakhettaṃ;

5.

Tejo balena mahatā ratanattayassa

Lokattayaṃ samadhigacchati yena mokkhaṃ,

Rakkhā na catthi ca samā ratanattayassa

Tasmā sadā bhajatha taṃ ratanattayaṃ bho;

6.

Laṃkissaro parahitekarato nirāso

Rattimpi jāgararato karuṇādhivāso,

Lokaṃ vibodhayati lokahitāya kāmaṃ

Dhammaṃ samācaratha jāgariyānuyuttā;

7.

Sattopakāra niratā kusale sahāyā

Bho dullabhā bhuvi narā vihatappamādā,

Laṃkādhipaṃ guṇadhanaṃ kusale sahāyaṃ

Āgamma saṃcaratha dhammamalaṃ pamādaṃ;

8.

Dhammo tiloka saraṇo paramo rasānaṃ

Dhammo mahaggharatano ratanesu loke,

Dhammo bhave tibhavadukkha vināsahetu

Dhammaṃ samācaratha jāgariyānuyuttā;

9.

Niddaṃ vinodayatha bhāvayathappameyyaṃ

Dukkhaṃ aniccampi ceha anattatañca,

Dehe ratiṃ jahatha ja jajjarabhājanābho

Dhammaṃ samācaratha jāgariyānuyuttā;

10.

Okāsa majja mama natthi suve karissaṃ

Dhammaṃ itīhalasatā kusalappayoge,

Nā’laṃ tiyaddhasu tathā bhuvanattaye ca

Kāmaṃ na catthi manujo maraṇā pamutto;

11.

Khitto yathā nabhasi kenacideva leḍḍu

Bhūmiṃ samāpatti bhāratayā khaṇena,

Jātattameva khalu kāraṇamekamatra

Lokaṃ sadā nanu dhuvaṃ maraṇāya gantuṃ;

12.

Kāmaṃ narassa patato girimuddhanāto

Majjhe na kiñci bhayanissaraṇāya hetu,

Kāmaṃ vajanti maraṇaṃ tibhavesu sattā

Bhoge ratiṃ pajahathāpi ca jīvite ca;

13.

Kāmaṃ patanti mahiyā khalu vassadhārā

Vijjullatā vitatamegha mukhā pamuttā,

Evaṃ narā maraṇabhīma papātamajjhe

Kāmaṃ patanti nahi koci bhavesu nicco;

14.

Velātaṭe paṭutaroru taraṃgamālā

Nāsaṃ vajanti satataṃ salilālayassa,

Nāsaṃ tathā samupayanti narāmarānaṃ

Pāṇāni dāruṇatare maraṇodadhimhi;

15.

Ruddhopi so rathavarassagajādhipehi

Yodhehi cāpi sabalehi ca sāyudhehi,

Lokaṃ vivaṃciya sadā maraṇūsabho so

Kāmaṃ nihanti bhuvanattaya sāli daṇḍaṃ;

16.

Bho mārutena mahatā vihato padīpo

Khippaṃ vināsa mukhameti mahappabhopi,

Loke tathā maraṇacaṇḍa samīraṇena

Khippaṃ vinassati narāyumahā padīpo;

17

Rāmajjunappabhūti bhūpati puṃgavā ca

Sūrā pure raṇamukhe vijitāri saṅghā,

Tepīha caṇḍa maraṇogha nimuggadehā

Nāsaṃ gatā jagati ke maraṇā pamuttā?

18.

Lakkhī ca sāgarapaṭā sadharādharā ca

Sampattiyo ca vividhā api rūpasobhā,

Sabbā ca tā api ca mittasutā ca dārā

Ke cāpi kaṃ anugatā maraṇaṃ vajantaṃ?



我来为您翻译这首《油锅偈》：
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
1
愿兰卡之主胜利，象王般威仪，
如龙王般臂长健硕优美，
乐于善行，德行具足，
住于正法，远离瞋慢染着。
2
遍受世人敬仰，慈悲为怀，
如日轮家族中的满月，开启解脱之门，
觉悟一切广大智海，
让我们低头礼敬这位圣者之王。
3
通往天界清净之阶，
越渡轮回苦海之桥，
远离一切恶趣怖畏之安稳道路，
让我们常礼敬牟尼所说之法。
4
即便施予微少，若人心怀净信，
布施者必获殊胜果报，
十力者所赞叹，
让我们常礼敬此无量福田僧伽。
5
以三宝的大威神力，
三界众生得以证得解脱，
无有护佑能与三宝相比，
是故诸位应当恒常亲近三宝。
6
兰卡之主专为利他无私，
夜不成寐精进修行，慈悲为怀，
为众生利益而开示世间，
你们也当精进不懈修习正法。
7
乐于利益众生、为善知识，
世间难得无放逸之人，
得遇具德兰卡君主为善知识，
应当远离放逸而修行正法。
8
正法是三界皈依处，是至上味，
正法是世间最珍贵的宝物，
正法能灭除三有诸苦，
你们当精进不懈修习正法。
9
摒除昏沉，思维无量，
思维苦、无常与无我，
舍离对身体的贪着，如破旧器皿，
你们当精进不懈修习正法。
10
"今日无暇，明日再做"，
如此懈怠于善法修习，
三世三界之中，
无人能免于死亡。
11
如同有人向空中投掷土块，
因重力必定瞬间落地，
生即是死亡唯一因由，
世间众生必定趋向死亡。
12
如人从山顶坠落，
中途无有避免之法，
三界众生必定趋向死亡，
应当舍离对财物与生命的贪着。
13
如同大地上倾盆雨落，
从密布雷云中闪电迸发，
众生亦如是堕入死亡可怖深渊，
诸有之中无一恒常。
14
海岸边汹涌的波涛，
不断冲击大海岸边，
人天生命亦复如是，
在可怕死亡大海中消逝。
15
即使有上等战车与大象，
勇士与全副武装的军队护卫，
死亡之王仍会离开世间，
必然毁灭三界的稻谷。
16
如同被大风吹袭的灯火，
即使光芒强盛也迅速熄灭，
世间亦被死亡狂风吹袭，
人寿大灯迅速消亡。
17
罗摩、阿周那等英雄豪杰，
昔日战场上击败敌军，
如今身躯已陷死亡洪流，
世间谁能免于死亡？
18
无论吉祥、大地、山河，
各种财富与容貌之美，
一切亲朋好友妻儿，
有谁能随逝者同往？

19.

Brahmāsurāsuragaṇā ca mahānubhāvā

Gandhabbakinnaramahoragarakkhasā ca,

Te cā pare ca maraṇaggisikhāya sabbe

Ante patanti salabhā iva khīṇapuññā;

20.

Ye sāriputtapamukhā munisāvakā ca

Suddhā sadāsavanudā paramiddhipattā,

Te cāpi maccuvaḷabhā mukha sannimuggā

Dīpānivānalahatā khayataṃ upetā;

21.

Buddhāpi buddhakamalāmalacārunettā

Battiṃsalakkhaṇa virājita rūpasobhā,

Sabbāsacakkhayakarāpi ca lokanāthā

Sammadditā maraṇamattamahāgajena;

22.

Rogāturesu karuṇā na jarāturesu

Khiḍḍāparesu sukumārakumārakesu,

Lokaṃ sadā hanati maccu mahāgajindo

Davānalo vanamivāvarataṃ asesaṃ;

23.

Āpuṇṇatā na salile na jalāsayassa

Kaṭṭhassa cāpi bahutā na hutāsanassa,

Bhutvāna so tibhūvanampi tathā asesaṃ

Bho niddayo na khalu pītimupeti maccu;

24.

Bho moha mohitatayā vivaso adhañño

Loko patatyapipi maccumukhe subhīme,

Bhoge ratiṃ samupayāti nihīnapañño

Dolā taraṅgacapale supinopameyye;

25.

Ekopi maccurabhihantumalaṃ tilokaṃ

Kiṃ niddayā api jarāmaraṇānuyāyī,

Ko vā kareyya vibhasuvesu ca jīvitāsaṃ

Jāto naro supina saṃgama sannibhesu;

26.

Niccāturaṃ jagadidaṃ sabhayaṃ sasokaṃ

Disvā ca kodhamadamohajarābhibhūtaṃ,

Ubbegamattamapi yassa na vijjatī ce

So dāruṇona maraṇaṃ vata taṃ dhiratthu!

Bho bho na passatha jarāsidharañhi maccu

Māhaññamānamakhilaṃ satataṃ tilokaṃ,

Kiṃ niddayā nayatha vītabhayā tiyāmaṃ

Dhammaṃ sadā’savanudaṃ caratha’ppamattā;

28.

Bhāvetha bho maraṇamāravivajjanāya

Loke sadā maraṇa saññamimaṃ yatattā,

Evañhi bhāvanaratassa narassa tassa

Taṇhā pahīyati sarīragatā asesā;

29.

Rūpaṃ jarā piyataraṃ malinīkaroti

Sabbaṃ balaṃ harati attani ghorarogo,

Nānūpabhoga parirakkhita mattabhāvaṃ

Bho maccu saṃharati kiṃ phalamattabhāve?

30.

Kammānilāpahatarogataraṃgabhaṃge

Saṃsāra sāgara mukhe vitate vipannā,

Mā māpamādamakarittha karotha mokkhaṃ

Dukkhodayo nanu pamādamayaṃ narānaṃ;

31.

Bhogā ca mittasutaporisa bandhavā ca

Nārī ca jīvitasamā api khettavatthu,

Sabbāni tāni paralokamito vajantaṃ

Nānubbajanti kusalākusalaṃva loke;

32.

Bho vijjucaṃcalatare bhavasāgaramhi

Khittā purā katamahāpavanena tena,

Kāmaṃ vibhijjati khaṇena sarīranāvā

Hatthe karotha paramaṃ guṇahatthasāraṃ;

33.

Niccaṃ vibhijjatiha āmaka bhājanaṃva

Saṃrakkhitopi bahudhā iha attabhāvo,

Dhammaṃ samācaratha saggapatippatiṭṭhaṃ

Dhammo suciṇṇamihameva phalaṃ dadāti;

34.

Rantvā sadā piyatare divi devarajje

Namhā cavanti vibudhā api khīṇapuññā,

Sabbaṃ sukhaṃ divi bhuvīha viyoganiṭṭhaṃ

Ko paññavā bhavasukhesu ratiṃ kareyya?

35.

Buddho sasāvakagaṇo jagadekanātho

Tārāvalīparivutopi ca puṇṇacando,

Indopi devamakuṭaṃkita pādakañjo

Ko pheṇapiṇḍa-na-samo tibhavesu jāto?

36.

Līlāvataṃsamapi yobbana rūpasobhaṃ

Attūpamaṃ piyajanena ca sampayogaṃ,

Disvāpi vijjucapalaṃ kurute pamādaṃ

Bho mohamohitajano bhavarāgaratto;

37.

Putto pitā bhavati mātu patīha putto

Nārī kadāci jananī ca pitā ca putto,

Evaṃ sadā viparivattati jīvaloko

Citte sadāticapale khalu jātiraṅge;



我来为您翻译《油锅偈》后半部分：
19
大能威力的梵天、阿修罗众，
乾闼婆、紧那罗、大龙与夜叉，
他们与其他众生皆被死亡烈焰，
如飞蛾般因福尽而坠落。
20
以舍利弗为首的圣者弟子，
清净无漏，证得最胜神通，
他们亦陷入死神口中，
如灯火被吹灭般归于寂灭。
21
诸佛具清净莲花般妙目，
三十二相庄严其身，
虽能灭尽一切烦恼，为世间导师，
亦被死亡大象所摧毁。
22
对病苦者无慈悲，对衰老者无怜悯，
对嬉戏嬉乐的稚嫩幼童，
死神大象王恒常杀害世间，
如野火焚烧整片森林无遗。
23
如水不能满足水池，
如柴薪不能满足火焰，
即使吞噬三界一切，
无情的死神亦不知足。
24
啊！被无明所迷惑，无助且不幸，
世人仍堕入可怖死神口中，
智慧浅薄者贪恋财物，
如秋千摇摆不定，如波浪无常，如梦幻泡影。
25
单是死神足以毁灭三界，
何须懈怠随顺生老病死，
谁会对如梦幻战场般的生存，
还抱持希望？
26
见此世间常受煎熬，充满恐惧忧愁，
被瞋恨、骄慢、愚痴、衰老所征服，
若有人对此毫无恐惧，
真是可怕！愿远离如此死亡！
27
诸位！难道看不见死神持老年之剑，
不断斩杀整个三界？
为何还要懈怠无惧地度过夜晚？
应当精进修习灭除烦恼的正法。
28
诸位！为避免死魔，
应当恒常如理修习死随念，
如此精进修习的人，
能断尽一切对身体的渴爱。
29
衰老使可爱的色身污秽，
可怕的疾病夺走一切力量，
即使百般呵护此身，
死神夺走生命有何益处？
30
业风吹起病苦波浪，
在轮回苦海中沉沦，
切莫放逸，当求解脱，
因放逸乃众生苦之根源。
31
财富、亲友、儿女、仆从、眷属，
如生命般珍视的妻子与田产，
这一切对往生他界者，
除善恶业外无物可随。
32
在如闪电般无常的生死海中，
被昔日强大业风所吹，
身体之舟刹那即毁，
应当掌握殊胜功德之舵。
33
此身如未烧制的陶器，
纵使百般呵护终将破碎，
当修习引导至天界的正法，
善修正法现世即得果报。
34
纵使在可爱的天界享乐，
诸天福尽亦将堕落，
天上人间一切乐皆以别离为终，
智者岂会贪恋有为之乐？
35
佛陀与声闻众为世间唯一归依，
如众星拱卫的满月，
帝释天足下饰以天冠，
三界众生谁不如泡沫般虚幻？
36
装饰游戏的青春与容貌之美，
与至亲爱人的团聚，
虽见其如闪电般无常仍然放逸，
被无明迷惑、执着三界贪欲。
37
儿子成为父亲，母亲的丈夫成为儿子，
女人时而为母亲、父亲、儿子，
如此生命世界不断轮转，
在心意无常的生死舞台上。

38.

Rantvā pure vividhaphullalatākulehi

Devāpi nandanavane surasundarīhi,

Te ve’kadā vitatakaṇṭakasaṃkaṭesu

Bho koṭisimbalivanesu phusanti dukkhaṃ;

39.

Bhutvā sudhannamapi kañcanabhājanesu

Sagge pure suravarā paramiddhipattā,

Te cāpi pajjalitalohagulaṃ gilanti

Kāmaṃ kadāci narakālaya vāsabhūtā;

40.

Bhutvā narissaravarā ca mahiṃ asesaṃ

Devādhipā ca divi dibbasukhaṃ surammaṃ,

Vāsaṃ kadāci khurasañcitabhūtalesu

Te vā mahārathagaṇānugatā divīha;

41.

Devaṅganā lalitabhinnataraṅgamāle

Raṅge mahissarajaṭāmakuṭānuyāte,

Rantvā pure suravarā pamadāsahāyā

Te cāpi ghorataravetaraṇiṃ patanti;

42.

Phullāni pallavalatāphalasaṃkulāni

Rammāni nandanavanāni manoramāni,

Dibbaccharālalitapuṇṇadarīmukhāni

Kelāsamerusikharāni ca yanti nāsaṃ;

43.

Dolā’nilā’nalataraṃgasamā hi bhogā

Vijjuppabhāticapalāni ca jīvitāni,

Māyāmarīcijalasomasamaṃ sarīraṃ

Ko jīvite ca vibhave ca kareyya rāgaṃ?

44.

Kiṃ dukkhamatthi na bhavesu ca dāruṇesu

Sattopi tassa vividhassa na bhājano ko,

Jāto yathā maraṇarogajarābhibhūto

Ko sajjano bhavaratiṃ pihayeyya’bālo?

45.

Ke vāpi pajjalitalohagulaṃ gilanti

Sakkā kathañcidapi pāṇitalena bhīmaṃ,

Dukkhodayaṃ asucinissavanaṃ anantaṃ

Ko kāmayetha khalu dehamimaṃ abālo?

46.

Loke na maccusamamatthi bhayaṃ narānaṃ

Na vyādhidukkhasamamatthi ca kiṃci dukkhaṃ,

Evaṃ virūpakaraṇaṃ na jarāsamānaṃ

Mohena bho ratimupeti tathāpi dehe;

47.

Nissārato nalakalīkadalīsamānaṃ

Attānameva parihaññati attahetu,

Sampositopi kusahāya ivākataññū

Kāyo na yassa anugacchati kālakerā;

48.

Taṃ pheṇapiṇḍasadisaṃ visasūlakappaṃ

Toyā’nilā’nalamahīuragādhivāsaṃ,

Jiṇṇālayaṃva paridubbalamattabhāvaṃ

Disvā naro kathamupeti ratiṃ sapañño?

49.

Āyukkhayaṃ samupayāti khaṇe khaṇepi

Anveti maccu hananāya jarāsipāṇī,

Kālaṃ tathā na parivattati taṃ atītaṃ

Dukkhaṃ idaṃ nanu bhavesu acintanīyaṃ?

50.

Appāyukassa maraṇaṃ sulabhaṃ bhavesu

Dīghāyukassa ca jarā vyasanaṃ ca’nekaṃ,

Evaṃ bhave ubhayatopi ca dukkhameva

Dhammaṃ samācaratha dukkhavināsanāya;

51.

Dukkhagginā sumahatā paripīḷitesu

Lokattayassa vasato bhavavārakesu,

Sabbattatā sucaritassa pamādakālo

Bho bho na hoti paramaṃ kusalaṃ ciṇātha;

52.

Appaṃ sukhaṃ jalalavaṃ viya bho tiṇagge

Dukkhantu sāgarajalaṃ viya sabbaloke,

Saṃkappanā tadapi hoti sabhāvato hi

Sabbaṃ tilokamapi kevaladukkhameva;

53.

Kāyo na yassa anugacchati kāyahetu

Bālo anekavidhamācaratīha dukkhaṃ,

Kāyo sadā kali malākalilañhi loke

Kāye rato’navarataṃ vyasanaṃ pareti

54.

Mīḷhākaraṃ kalimalākaramāmagandhaṃ

Sūḷāsisallavisapannagarogabhūtaṃ,

Dehaṃ vipassatha jarāmaraṇādhivāsaṃ

Tucchaṃ sadā vigatasāramimaṃ vinindyaṃ;

55.

Dukkhaṃ aniccamasubhaṃ vata attabhāvaṃ

Mā saṃkilesaya na vijjati jātu nicco,

Ambho na vijjati hi appamapīha sāraṃ

Sāraṃ samācaratha dhammamalaṃ pamādaṃ;

56.

Māyāmarīcikadalīnalapheṇapuñja-

Gaṃgātaraṅgajalabubbulasannibhesu,

Khandhesu pañcasu chaḷāyatanesu tesu

Attā na vijjati hi ko na vadeyya’bālo?



我来继续翻译《油锅偈》：
38
昔日诸天在充满盛开花藤的，
难陀园中与天女共享欢乐，
他们有时也会在遍布荆棘的，
巨大棉树林中遭受痛苦。
39
昔日具大神通的天神，
在天界以金器食用甘露，
他们有时也会堕入地狱，
吞食炽热铁丸。
40
人王统治整个大地，
天主享受天界胜妙快乐，
有时也会投生于，
刀山地狱或饿鬼道中。
41
天女们在波浪般起伏的舞台上，
大自在天发髻冠饰装点其间，
昔日诸天与天女共享欢乐，
他们也会堕入可怕的泪河。
42
繁花、嫩叶、果实丰盛，
令人愉悦的难陀园，
天女们优美的山谷，
以及刹帝罗山（须弥山）峰顶都将毁灭。
43
财富如秋千、风、火、波浪，
生命如闪电般转瞬即逝，
身体如幻术、海市蜃楼、水月，
谁还会对生命与财富生起贪着？
44
可怕的诸有中何苦不存在？
何人不是种种苦的容器？
生者皆为死亡、疾病、衰老所征服，
除愚者外，何智者会贪恋有为？
45
有谁能以手掌，
接住可怖的炽热铁丸？
这具身体是无尽苦的来源，不净流溢，
除愚者外，谁会贪爱此身？
46
世间对人类而言无有死亡般可怖，
无有病苦般的痛苦，
无有衰老般使人丑陋，
然而人们因愚痴仍贪着此身。
47
无实质如芦苇、芭蕉，
为自身利益而伤害自身，
虽精心养育却忘恩负义如恶友，
临终时身体不随其去。
48
此身如泡沫聚集，如毒箭，
为地水火风与蛇所居，
如破旧房舍般脆弱，
见此智者何能生起贪着？
49
寿命刹那刹那减损，
死神手持老年之剑追随，
逝去时光永不复返，
轮回之苦实在难以思议。
50
短命者易于死亡，
长寿者遭遇衰老与诸多灾难，
如是有为处处皆是苦，
应修习正法以灭除痛苦。
51
三界众生居于生死牢狱，
为大苦火所煎熬，
此时非行善放逸之时，
诸位应当修习最胜善法。
52
世间乐如草尖露珠般微少，
苦如海水般广大，
思维其本质，
三界一切皆是纯苦。
53
为了此身而造作，
愚者遭受种种痛苦，
此身常为世间不净之器，
贪着此身不断遭受灾难。
54
此身是粪秽之源，不净垢秽，
为箭毒蛇疾病所依，
观此身为老死所居，
空无实质且应受呵责。
55
此身是苦、无常、不净，
莫染污它因无有恒常，
此中毫无实质可得，
应修习正法远离放逸。
56
五蕴与六处，
如幻术、蜃气、芭蕉、火焰、泡沫、
恒河波浪、水泡，
除愚者外谁会说其中有我？

57.

Vañjhāsuto sasavisāṇamaye rathe tu,

Dhāveyya ce cirataraṃ sadhuraṃ gahetvā,

Dīpaccimālamiva taṃ khaṇabhaṅgabhūtaṃ

Attāti dubbalatarantu vadeyya dehaṃ;

58.

Bālo yathā salilabubbulabhājanena

Ākaṇṭhato vata pibeyya marīcitoyaṃ,

Attāni sārarahitaṃ kadalīsamānaṃ

Mohā bhaṇeyya khalu dehamimaṃ anattaṃ;

59.

Yo’dumbarassa kusumena marīcitoyaṃ

Vāsaṃ yadicchati sa khedamupeti bālo,

Attānameva parihaññati attahetu

Attā na vijjati kadācidapīha dehe;

60.

Poso yathā hi kadalī suvinibbhujanto

Sāraṃ tadappampi nopalabheyya kāmaṃ,

Khandhesu paṃcasu chaḷāyatanesu tesu

Suññesu kiñcidapi nopalabheyya sāraṃ;

61.

Suttaṃ vinā na paṭabhāvamihatthi kiṃci

Dehaṃ vinā na khalu koci mihatthi satto,

Deho sabhāvarahito khaṇabhaṃgayutto,

Ko attahetu aparo bhuvi vijjatīha?

62.

Disvā marīcisalilañhi sudūrato bho

Bālo migo samupadhāvati toyasaññī,

Evaṃ sabhāvarahite viparītasiddhe

Dehe pareti parikappanayā hi rāgaṃ;

63.

Dehe sabhāvarahite parikappasiddhe

Attā na vijjati hi vijjumivantalikkhe,

Bhāvetha bhāvanaratā vigatappamādā

Sabbāsavappahananāya anattasaññaṃ;

64.

Lālākarīsarudhirassuvasānulittaṃ

Dehaṃ imaṃ kalimalākalilaṃ asāraṃ,

Sattā sadā pariharanti jigucchanīyaṃ

Nānāsucīhi paripuṇṇaghaṭaṃ yatheva;

65.

Ṇahātvā jalañhi sakalaṃ catusāgarassa

Meruppamāṇamapi gandhamanuttarañca,

Pappoti neva manujo hi suciṃ kadāci

Kiṃ bho vipassatha guṇaṃ kimu attabhāve?

66.

Deho sa eva vividhāsucisannidhāno

Deho sa eva vadhabandhanarogabhūto,

Deho sa eva navadhā paribhinnagaṇḍo

Dehaṃ vinā bhayakaraṃ na susānamatthi;

67.

Antogataṃ yadiva muttakarīsabhāgo

Dehā bahiṃ aticareyya vinikkhamitvā,

Mātā pitā vikaruṇā ca vinaṭṭhapemā

Kāmaṃ bhaveyyu kimu bandhusutā ca dārā?

68.

Dehaṃ yathā navamukhaṃ kimisaṅghagehaṃ

Maṃsaṭṭhisedarudhirākalilaṃ vigandhaṃ,

Posenti ye vividhapāpamihācaritvā

Te mohitā maraṇadhammamaho vatevaṃ!

69.

Gaṇḍūpame vividharoga nivāsabhūte

Kāye sadā rudhiramuttakarīsapuṇṇe,

Yo ettha nandati naro sasigālabhakkhe

Kāmañhi socati parattha sa bālabuddhi;

70.

Bho pheṇapiṇḍasadiso viya sārahīno

Mīḷhālayo viya sadā paṭikūlagandho,

Āsīvisālayanibho sabhayo sadukkho

Deho sadā savati loṇaghaṭova bhinno;

71.

Jātaṃ yathā na kamalaṃ bhuvi nindanīyaṃ

Paṅkesu bho asucitoya samākulesu,

Jātaṃ tathā parahitampi ca dehabhūtaṃ

Taṃ nindanīyamiha jātu na hoti loke;

72.

Dvattiṃsabhāgaparipūrataro viseso

Kāyo yathā hi naranāri gaṇassa loke,

Kāyesu kiṃ phalamihatthi ca paṇḍitānaṃ

Kāmaṃ tadeva nanu hoti paropakāraṃ;

73.

Posona paṇḍitatarena tathāpi deho

Sabbattanā cirataraṃ paripālanīyo,

Dhammaṃ careyya suciraṃ khalu jīvamāno

Dhamme have maṇivaro iva kāmado bho

74.

Khīre yathā suparibhāvitamosadhamhi

Snehena osadhabalaṃ paribhāsateva,

Dhammo tathā iha samācarito hi loke

Chāyāva yāti paraloka mito vajantaṃ;

75.

Kāyassa bho viracitassa yathānukūlaṃ

Chāyā vibhāti rucirāmaladappaṇe tu,

Katvā tatheva paramaṃ kusalaṃ parattha

Sambhūsitā iva bhavanti phalena tena;



我继续翻译《油锅偈》的最后部分：
57
如石女之子驾驭，
兔角制成的战车长途奔驰，
如灯焰般刹那破灭，
谁会说此脆弱身体有我？
58
如愚者以水泡为器，
企图痛饮蜃气之水，
此身如芭蕉无实质，
因愚痴说无我之身有我。
59
如愚者欲以无花果之花，
调制香水徒劳无功，
为自身利益而伤害自身，
此身中永远找不到我。
60
如人剥开芭蕉，
必定找不到丝毫实质，
在五蕴与六处中，
空无一物亦无实质可得。
61
无线不能成布，
无身不能有众生，
此身无自性且刹那生灭，
世间何处可见另有一我？
62
愚昧的鹿见远处蜃气，
以为是水而奔向前去，
如是对无自性且颠倒的，
此身因妄想而生起贪着。
63
此身无自性由妄想而立，
如虚空闪电找不到我，
喜好禅修者应远离放逸，
修习无我想以断尽烦恼。
64
此身涂满唾液、粪便、血液，
充满垢秽且无实质，
众生恒常保护此可厌之身，
如保护装满不净物的容器。
65
即使用四大海之水沐浴，
以须弥山般多的最上香料，
人永远不能使身体清净，
你们看此身有何功德？
66
此身即是种种不净所依，
此身即是杀戮、束缚、疾病之所，
此身即是九孔常流不净，
除此身外无有如墓地般可怕之处。
67
若体内的大小便，
从身体流出外泄，
父母也会失去慈爱怜悯，
更何况亲戚儿女妻子？
68
此身如九孔之虫窟，
充满肉、骨、汗、血且臭秽，
为养此身造作种种恶业，
啊！如此被迷惑的必死之身！
69
此身如疮疡为诸病所居，
常满溢血液、小便、粪便，
若人贪着此如野狗食物般的身体，
此愚者必当后悔。
70
啊！此身如泡沫般无实质，
如粪坑般常发恶臭，
如毒蛇窟般充满怖畏与痛苦，
如破裂的盐罐般常流不净。
71
如莲花生于世间，
虽生于污泥浊水中却不受责难，
如是为利他而生之身，
在世间亦不应受责难。
72
世间男女之身，
皆由三十二分所成，
智者从此身能得何果？
唯有利益他人而已。
73
即使是智者，
也应当长期善护此身，
活着时应长久修习正法，
正法如如意宝般能满众愿。
74
如良药浸泡于乳中，
因油脂而药力遍满，
如是此世修习正法，
如影随形伴随往生他界。
75
如随顺打造身体，
影像显现于清净明镜，
如是修习最胜善法，
来世必得其果报庄严。

76.

Dehe tathā vividhadukkha nivāsabhūte

Mohā pamādavasagā sukhasaññamūḷhā,

Tikkhe yathā khuramukhe madhulehamāno

Bāḷhañca dukkhamanugacchati hīnapañño;

77.

Saṃkapparāgavigate niratattabhāve

Dukkhaṃ sadā samadhigacchati appapañño,

Mūḷhassa ceva sukhasaññamihatthiloke

Kiṃpakkameva nanu hoti vicāramāne;

78.

Sabbopabhoga dhanadhaññavisesalābhī

Rūpena bho sa makaraddhajasannibhopi,

Yo yobbanepi maraṇaṃ labhate akāmaṃ

Kāmaṃ paratthaparapāṇaharo naro hi;

79.

So yācako bhavati bhinnakapālahattho

Muṇḍo dhigakkharasatehi ca tajjayanto,

Bhikkhaṃ sadāribhavane sakucelavāso

Dehe paratthi paracittaharo naro yo;

80.

Itthī namuñcati sadā puna itthibhāvā

Nārī sadā bhavati so puriso parattha,

Yo ācareyya paradāramalaṅghanīyaṃ

Ghorañca vindati sadā vyasanañca nekaṃ;

81.

Dīno vigandhavadano ca jaḷo apañño

Mūgo sadā bhavati appiyadassano ca,

Pappoti dukkhamatulañca manussabhūto

Vācaṃ musā bhaṇati yo hi apaññasatto;

82.

Ummattakā vigatalajjaguṇā bhavanti

Dīnā sadā vyasanasokaparāyaṇā ca,

Jātā bhavesu vividhesu virūpadehā

Pītvā halāhalavisaṃva suraṃ vipaññā;

83.

Pāpāni yena iha ācaritāni yāni

Yo vassakoṭinahutāni anappakāni,

Laddhāna ghoramatulaṃ narakesu dukkhaṃ

Pappoti cettha vividhavyasanañca nekaṃ;

84.

Lokattayesu sakalesu samaṃ na kiṃci

Lokassa santikaraṇaṃ ratanattayena,

Taṃtejasā sumahatā jitasabbapāpo

Sohaṃ sadādhigatasabbasukho bhaveyyaṃ;

85.

Lokattayesu sakalesu ca sabbasattā

Mittā ca majjharipubandhujanā ca sabbe,

Te sabbadā vigatarogabhayā visokā

Sabbaṃ sukhaṃ adhigatā muditā bhavantu;

86.

Kāyo karīsabharito viya bhinnakumbho

Kāyo sadā kalimalavyasanādhivāso,

Kāye vihaññati ca sabbasukhanti loko

Kāyo sadā maraṇarogajarādhivāso;

87.

So yobbanoti thaviroti ca bālakoti

Satte na pekkhati vihaññatireva maccu,

Sohaṃ ṭhitopi sayitopi ca pakkamanto

Gacchāmi maccuvadanaṃ niyataṃ tathā hi;

88.

Evaṃ yathā vihitadosamidaṃ sarīraṃ

Niccaṃva taggatamanā hadaye karotha,

Mettaṃ parittamasubhaṃ maraṇassatiñca

Bhāvetha bhāvanaratā satataṃ yatattā;

89.

Dānādi puññakiriyāni sukhudrayāni

Katvā ca tamphalamasesa mihappameyyaṃ,

Deyyaṃ sadā parahitāya sukhāya ceva

Kimbho tadeva nanu hatthagatañhi sāraṃ?

90.

Hetuṃ vinā na bhavatī hi ca kiṃci loke

Saddova pāṇitalaghaṭṭanahetujāto,

Evañca hetuphala bhāvavibhāgabhinno

Loko udeti ca vinassati tiṭṭhatī ca;

91.

Kammassa kāraṇāmayañhi yathā avijjā

Bho kammanā samadhigacchati jātibhedaṃ,

Jātiṃ paṭicca ca jarāmaraṇādidukkhaṃ

Sattā sadā paṭilabhanti anādikāle;

92.

Kammaṃ yathā na bhavatīha ca mohanāsā

Kammakkhayāpi ca na hoti bhavesu jāti,

Jātikkhayā iha jarāmaraṇādidukkhaṃ

Sabbakkhayo bhavati dīpevānilena;

93.

Yo passatīha satataṃ munidhammakāyaṃ

Buddhaṃ sa passati naro iti so avoca,

Buddhañca dhammamamalañca tilokanāthaṃ

Sampassituṃ vicinathā’pi ca dhammataṃ bho;

94.

Sallaṃva bho sunisitaṃ hadaye nimuggaṃ

Dosattayaṃ vividhapāpamalena littaṃ,

Nānāvidhabyasanabhājanamappasannaṃ

Paññāmayena balisena nirākarotha;



我来翻译《油锅偈》的最后部分：
76
此身为种种痛苦所依，
因愚痴放逸而妄执为乐，
如愚者舔舐锋利刀刃上的蜜，
必遭受剧烈痛苦。
77
远离妄想贪欲而住于此身，
愚者仍然常遭受痛苦，
迷惑者以为此世有乐，
细思实如毒果。
78
纵使享有一切受用、财富、粮食，
容貌如爱神般端严，
年轻时也会不愿面对死亡，
况且夺取他人生命者。
79
手持破碗成为乞丐，
头被剃光受百般责骂，
穿破衣在敌人家乞食，
此乃夺取他人心者之报。
80
女人不脱离女身，
他世常转生为女人，
若侵犯不该侵犯的他人妻子，
必常遭受可怕的众多灾难。
81
贫困、口臭、愚钝无智，
常为哑者且令人厌恶，
转生为人遭受无比痛苦，
此乃说妄语的愚者之报。
82
成为失去惭愧功德的疯子，
常处贫困灾难忧愁，
生于诸有具畸形之身，
如饮剧毒般失去智慧。
83
此世所造诸多恶业，
历经无数亿年，
在地狱中遭受可怖无比痛苦，
此世亦遭受种种众多灾难。
84
三界之中无有，
能与三宝平等带来世间安宁，
以其广大威力战胜一切罪恶，
愿我常得一切安乐。
85
愿三界一切众生，
无论亲友、中立、敌人、亲属，
愿他们永远离病离怖离忧，
获得一切安乐常生欢喜。
86
此身如装满粪便的破瓮，
此身常为垢秽灾难所依，
世人为此身劳苦却说一切皆乐，
此身常为死亡疾病衰老所依。
87
死神不顾是少年老年幼童，
一律杀害众生，
我无论站立躺卧行走，
必定走向死神口中。
88
如是观察此身诸过患，
应当恒常专注于心，
修习慈心、不净观、死随念，
喜好禅修者当精进不断。
89
布施等能带来安乐的功德，
此处所造无量福德，
应当常为利他安乐而布施，
难道不是手中所得即为实质？
90
世间无有无因之事，
如声音因手掌相击而生，
如是世间依因果差别，
而生起消失与持续。
91
业的因即是无明，
众生因业而得种种生处，
依生而有老死等苦，
众生从无始以来常受此苦。
92
因愚痴灭尽则无业，
因业尽则诸有中无生，
因生尽则老死等苦，
一切灭尽如灯被风吹灭。
93
谁常见牟尼法身，
彼即见佛如是说，
诸位应当寻求观察法性，
以见佛与清净法及三界导师。
94
如利箭刺入心中，
三毒涂满种种恶业，
成为种种灾难之器而不净，
应以智慧之箭将其除去。

95.

Nākampayanti sakalāpi ca lokadhammā

Cittaṃ sadāpagatapāpakilesasallaṃ,

Rūpādayo ca vividhā visayā samaggā

Phuṭṭhaṃva merusikharaṃ mahatānilena;

96.

Saṃsāradukkhamagaṇeyya yathā munindo

Gambhirapāramita sāgaramuttaritvā,

Ñeyyaṃ abodhi nipuṇaṃ hatamohajālo

Tasmā sadā parahitaṃ paramaṃ ciṇātha;

97.

Ohāya so’dhigatamokkhasukhaṃ paresaṃ

Atthāya saṃcari bhavesu mahabbhayesu,

Evaṃ sadā parahitaṃ purato karitvā

Dhammo mayānucarito jagadatthameva;

98.

Laddhāna dullabhatarañca manussayoniṃ

Sabbaṃ papañcarahitaṃ khaṇasampadañca,

Ñatvāna āsavanudekahitañca dhammaṃ

Ko paññavā anavaraṃ na bhajeyya dhammaṃ?

99.

Laddhāna buddhasamayaṃ atidullabhaṃca

Saddhamma maggamasamaṃ sivadaṃ tatheva,

Kalyāṇamittapavare matisampadañca

Ko buddhimā anavaraṃ na bhajeyya dhammaṃ?



我来 译《油锅偈》的最后几偈：
95
清净心已除恶业烦恼箭，
一切世间法不能动摇，
种种色等境界和合，
如大风吹击须弥山峰。
96
如牟尼王渡过，
甚深波罗蜜大海，
除尽无明网证悟微妙智，
因此应当常修最胜利他。
97
他舍弃所证解脱之乐，
为利他而行于可怕轮回，
如是我常以利他为先，
修习正法唯为世间利益。
98
既得难得的人身，
及远离戏论的圆满时节，
知晓能断烦恼利益一切的正法，
有智者岂不亲近无上正法？
99
既得极难得的佛陀教法，
无与伦比能得安乐的正法道，
殊胜善知识与智慧圆满，
智者岂不亲近无上正法？


100.

Evampi dullabhataraṃ vibhave suladdhā

Maccheradosa viratā ubhayatthakāmā,

Saddhādidhammasahitā satatappamattā

Bho! Bho! Karotha amatādhigamāya puññaṃ;

我来翻译《油锅偈》的最后一偈：
100
如是获得难得的财富，
远离悭贪过失欲求两利，
具足信等诸法常不放逸，
诸位！为证得不死果请修福德！
这是全部《油锅偈》的最后一偈，翻译完毕。这首长诗以劝勉修行并期望众生都能得证涅槃为结尾。

